Par lietas izpētes termiņa pagarināšanu

Lieta Nr.174/03/07/16

Par Iepirkumu uzraudzības biroja 03.04.2003. iesniegumu Nr.1-3.2/751 Par konkursu "Par Dreiliņi-2 mikrorajona 1.kārtas nepabeigto ēku, inženierkomunikāciju un labiekārtojuma projektu korekciju un celtniecības pabeigšanu"

Konkurences padome 07.04.2003. saņēma Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu SIA”Skonto būve”, SIA “Kalnozols Celtniecība” un SIA “ Mūsu māja” darbībās, tām piedaloties SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” organizētā konkursā “Par Dreiliņi-2 mikrorajona 1.kārtas nepabeigto ēku, inženierkomunikāciju un labiekārtojuma projektu korekciju un celtniecības pabeigšanu”. Konkurences padome, izvērtējot lietas materiālus
konstatēja:
Konkurences padome 07.05.2003., lai iegūtu papildus informāciju un noskaidrotu lietas faktiskos apstākļus, pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība" 19.punktu, pagarināja lietas izpētes termiņu līdz 4 mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, t.i., līdz 2003.gada 7.augustam.

Konkurences padome 20.08.2003. sēdē nolēma, ka iegūtā informācija un pierādījumi lietā nav pietiekami, lai tajā pieņemtu lēmumu, un nepieciešams iegūt papildus informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Sakarā ar to, ka iepriekšminētās un iespējams arī citas papildus informācijas iegūšanai nepieciešama lietas izpētes termiņa pagarināšana, Konkurences padome, pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 20.punktu,
nolēma:
pagarināt izpētes termiņu lietā Nr.174/03/07/16 līdz 2003.gada 30.oktobrim.

Oriģinālais dokuments

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr.174/03/07/16

Par Iepirkumu uzraudzības biroja 03.04.2003. iesniegumu Nr.1-3.2/751 Par konkursu “Par Dreiliņi-2 mikrorajona 1.kārtas nepabeigto ēku, inženierkomunikāciju un labiekārtojuma projektu korekciju un celtniecības pabeigšanu”

Konkurences padome 07.04.2003. saņēma Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) 03.04.2003. iesniegumu Nr.103.2/751 (turpmāk tekstā - iesniegums) par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu SIA ”Skonto būve”, SIA “Kalnozols Celtniecība” un SIA “Mūsu māja” darbībās, tām piedaloties SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” 2002.gada 13.decembrī izsludinātajā konkursā “Par Dreiliņi-2 mikrorajona 1.kārtas nepabeigto ēku, inženierkomunikāciju un labiekārtojuma projektu korekciju un celtniecības pabeigšanu” (turpmāk tekstā – konkurss). Konkurences padome, izvērtējot iesniegumu un lietas materiālus,
konstatēja:
Iesniegumā IUB ir norādījis, ka konkursa nolikumu ir izņēmušas 10 būvfirmas, bet piedāvājumu konkursam ir iesnieguši trīs pretendenti: SIA “Skonto būve” – piedāvājuma cena 9 252 936,21 lats, SIA “Kalnozols Celtniecība” – 10 872 694,70 latu, SIA “Mūsu māja” – 11 793 231,61 lats. SIA “Skonto būve” piedāvājums konkursa rezultātā tika noraidīts, jo netika izpildīta konkursa nolikumā paredzētā kvalifikācijas prasība – pretendenta naudas līdzekļiem vai pieejamiem kredītresursiem jābūt ne mazākiem kā 500 000 latu.

Kaut arī minētās iepirkuma procedūras gaitā Iepirkuma komisija konstatēja, ka nav izpildītas nolikuma kvalifikācijas prasības un noraidīja pretendenta piedāvājumu, tā, norādot, ka pretendenta piedāvājums ir iespējami nepamatoti lēts, tomēr 04.03.2003. vēstulē Nr. 1-94/1-150 pieprasīja no SIA “Skonto būve” papildus informāciju par cenas veidošanās mehānismu. SIA “Skonto būve” 07.03.2003. vēstulē Nr.B”V”03/214 SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” Iepirkuma komisijai ir norādījusi, ka izmaksu pamatā ir izvēlētie vislētākie materiāli, kā arī tas, ka nav paredzēta rezerve neparedzētiem darbiem. SIA “Skonto būve” arī norādīja, ka attiecībā uz iesniegto garantēto kredītresursu neatbilstību konkursa nolikuma prasībām, tā atzīst, ka šajā daļā nav izpildījusi konkursa nolikuma prasības.

Izvērtējot IUB iesniegto informāciju, Konkurences padome nekonstatēja, ka iesniegtā informācija varētu pamatoti liecināt par to, ka SIA “Skonto būve“ konkursa piedāvājumā norādītās cenas nesegtu izmaksas un būtu veicama izpēte par iespējamo Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu SIA “Skonto būve” darbībās. Turklāt, pārdošana zem izmaksām tirgos, kuros ir vairāki tirgus dalībnieki bez tirgus varas, nevar sasniegt tās mērķi – izspiest citus tirgus dalībniekus no tirgus, kas dotu iespēju pēc tam palielināt cenas.Konkurences padome veica izpēti par iespējamo Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Skonto būve”, SIA “Kalnozols Celtniecība” un SIA “ Mūsu māja” darbībās, tām piedaloties konkursā. IUB iesniegumā norāda, ka SIA “Skonto būve” iespējams apzināti nav izpildījusi konkursa nolikuma prasību par kredītresursu pieejamību un tās piedalīšanās konkursā varētu būt bijusi formāla. Tāpat uz to iespējami norādīja IUB 10.06.2003. papildu iesniegtā SIA “Skonto būves” 07.03.2003. atbildes vēstules Nr.B“V”03/214 SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” kopija. Atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktam aizliegta vienošanās var izpausties gan kā vienošanās par nepiedalīšanos konkursā, kad vienošanās dalībnieki vienojas par viena vienošanās dalībnieka dalību konkursā, gan kā vienošanās par piedalīšanos konkursā, kad vienošanās dalībnieki vienojas par viena pretendenta uzvaru, pārējiem ņemot formālu dalību konkursa norisē.

SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” 17.07.2003. vēstulē Nr.1-9.4/2-458 Konkurences padomei ir norādījusi, ka SIA “Kalnozols Celtniecība” piedāvājumu nevar uzskatīt par dārgu, SIA “Kalnozols Celtniecība” var būt grūtības ar projekta realizāciju piedāvātās cenas ietvaros, jo daudzviet Dreiliņu mikrorajona ēkas ir nolietojušās vairāk, nekā vispārējā apsekošanā noteikts. Attiecībā uz SIA “Skonto būve” finanšu piedāvājumu SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” ir norādījis, ka uzskata to par nepamatoti lētu. Arī SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” iesniegtie pretendentu piedāvājumos ietvertie apakšuzņēmēju saraksti nesatur netiešus pierādījumus par iespējamo aizliegto vienošanos.

Lietas izpētē gaitā Konkurences padome neieguva citu tiešus vai netiešu pierādījumus, kas liecinātu par aizliegtas vienošanās starp konkursa pretendentiem pamatotu iespējamību un dotu pamatu turpināt izpēti lietā.

Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu un 11.panta pirmās daļas 5.punktu un Ministru kabineta 29.04.2003 noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība" 16.punktu,
nolēma:
izbeigt izpēti lietā Nr.174/03/07/16.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu, saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu, Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un LR Civilprocesa kodeksa 24-A nodaļu.

Oriģinālais dokuments

Dreiliņu nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas pirms Rīgas robežas, aiz Pļavniekiem, pie A. Deglava un Lubānas ielas krustojuma, pa šiem gadiem saviem treniņiem izmantojuši gan ugunsdzēsēji, gan zemessargi un pat Latvijas alpīnisti. Savukārt pagrabos naktsmājas savulaik atradis ne viens vien bezpajumtnieks, tukšajos pagalmos redzamas paliekas no zagtas un vēlāk sadedzinātas automašīnas. Taču tagad deviņstāvu ēkas stāv tukšas, atsevišķās istabās no mitruma saaugušas sūnas, šur tur izlūzušas vai izlauztas sienas, dzelzsbetona ēkas skārusi korozija.

Jautājums par Dreiliņu masīva atjaunošanu aktualizēts, sākot pilsētas attīstības mērķprogrammas apspriešanu domē - šajā programmā minēta arī dzīvojamā masīva Dreiliņi II reģenerācijas projekta realizācija.

Pašvaldību dzīvojamā fonda palielināšnas nepieciešamība ir aktuāla arī sakarā ar piedāvātajiem grozījumiem likumā Par dzīvojamo telpu īri, kas paredz no denacionalizētajām mājām izliekamos iedzīvotājus izvietot pašvaldības dzīvokļos. Jau tagad pašvaldība nespēj ar dzīvokļiem nodrošināt savus iedzīvotājus - pašvaldības dzīvojamais fonds ir nolietojies, turklāt lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti. Rīgā rindas kārtībā iespējams tikt tikai pie tāda dzīvokļa, kura īrnieks nomiris un dzīvokli nav paguvis privatizēt, kā arī pie dzīvokļiem, kuru īrnieki izlikti ar tiesas spriedumu.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs atzina, ka, izveidojot Dreiliņu masīvu, varētu iegūt ap 680 dzīvokļu, taču šī masīva atjaunošanai vajadzētu ap 30 miljonus latu. Lai Dreiliņu daudzstāvu ēkas atjaunotu, vajadzīgs domes lēmums, taču pats J. Karpovičs balsotu pret šo ēku atjaunošanu to sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Jau pirms četriem gadiem runāts, ka Dreiliņu masīva atjaunošanai nepieciešami 25-30 miljoni latu, taču pa šiem gadiem ēku stāvoklis ir pasliktinājies un nepieciešama jauna ēku ekspertīze. "Inženierkomunikācijas ir sapuvušas, siltumtrase, ūdens trase - tas viss jātaisa no jauna. Šī masīva izbūvei būtu jāizveido arī veikali, pasts, transports.

Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora vietas izpildītājs Jānis Liņķis stāstīja, ka lēmums par Dreiliņu dzīvojamā masīva būvniecības apturēšanu pirms aptuveni 10 gadiem esot pieņemts tehnisku un politisku apsvērumu dēļ. "Pie papildu slodzes blakus esošajos mikrorajonos dzīvojošajiem pasliktinātos ūdens padeve, papildus bija jāpievelk siltums un kanalizācija. Turklāt mēs cīnījāmies pret migrantiem, kuriem dzīvokļus piešķīra pirmām kārtām," stāstīja J. Liņķis.

RD Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš atzīst, ka "Rīgas budžeta kopējais apjoms kopš 1991. gada ir strauji palielinājies. 1993. gadā pilsētas budžets bija tikai 28,9 miljoni latu, bet 2001. gadam kopējie budžeta ieņēmumi jau tiek plānoti 164,75 miljonu latu apmērā. Augot pilsētas ieņēmumiem, palielinās arī budžeta izdevumi, kuru lielākā daļa tiek ieguldīta Rīgas saimniecības attīstībā". 2001. gada pilsētas budžeta sadaļā Investīcijas no aizņēmuma līdzekļiem dzīvokļu saimniecībai paredzēti 230 000 latu dzīvojamā fonda jumtu remontam, 5000 lati - skolu un bērnudārzu katlumāju rekonstrukcijas projektēšanai un 24 300 lati dzīvojamā masīva Ziepniekkalns 2 trīs nepabeigto dzīvojamo māju projektēšanas un būvniecības pabeigšanai.

Dzīvokļu rindā galvaspilsētā ir aptuveni 7000 personu

Ik nedēļu Rīgas domes sēdē tiek pieņemti lēmumprojekti, kas skar iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Problēma ir viena no sāpīgākajām galvaspilsētā – dzīvokļu rindā ir aptuveni 7000 personu.

Izbrīvē dzīvokļus

Rīgas domes lēmums nodod tiesības domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijai izīrēt brīvos dzīvokļus vairākās mājās.

Kā pastāstīja Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa, šādi dzīvokļi parasti atbrīvojas divu iemeslu dēļ – iepriekšējais īrnieks ir miris vai arī izlikts no dzīvojamās platības ar tiesas spriedumu. Likums paredz, ka šādus dzīvokļus var nodot izsolei vai arī tos piedāvāt īrniekiem, kas jau gadiem ilgi stāv dzīvokļu rindā. Sākumā dome tos nodevusi izsolei, taču visai ātri noskaidrojies, ka šādā gadījumā pašvaldībai faktiski vairs nav iespēju palīdzēt maznodrošinātajiem īrniekiem.

Daži dzīvokļi nonāk arī izsolē, – ja pēc tiem nav pieprasījuma no rindā stāvošo potenciālo īrnieku puses, bet zemes īpašnieki, uz kuras atrodas māja, izsaka šādu vēlmi. Pēc likuma viņiem pienākas viens dzīvoklis šajā mājā, ko visbiežāk viņi par sertifikātiem arī saņem.

Izsolē iegūtā nauda nonāk pašvaldības kasē, to var izmantot citu iedzīvotāju dzīvokļu problēmu risināšanai.

Būvēs jaunus namus

Skaidrs, ka ar dažu brīvu dzīvokļu atrašanu privatizētajos namos problēmu atrisināt nevar, tāpēc pašvaldība prāto par jaunu dzīvojamo namu izbūvi.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka konkursā par tiesībām atjaunot apbūvi Dreiliņos uzvarējusi firma Kalnozols celtniecība, kas dzīvojamā kvartāla apbūvē gatavi ieguldīt 10,872 miljonus latu.

Pilsētas pašvaldības uzņēmuma Rīgas pilsētbūvnieks ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs pastāstīja, ka jau pēc pāris nedēļām tiks izstrādāts juridiskais pamatojums un finanšu plāns kredītresursu iegūšanai dzīvojamā masīva tālākajai attīstībai. Pēc pašreizējās ieceres, uzņēmuma statūtkapitālā vajadzētu ieguldīt Dreiliņu dzīvojamā masīva nepabeigtās ēkas vai arī domei nāktos garantēt kredītu, kas, ņemot vērā pašreizējās finanšu saistībās, ir praktiski nereāli.

Patlaban pašvaldības uzņēmums nopietni ķēries klāt Ziepniekkalnā esošo nepabeigto māju īpašumtiesību izpētei. G. Grīnbergs stāstīja, ka šeit ir 11 mājas, kuras iespējams pielāgot dzīvojamo māju vajadzībām. Tiesa, tās nepieciešams reģistrēt zemesgrāmatā uz pilsētas vārda, taču nu jau situācija izskatoties krietni cerīgāka. Par to, ka kāds jau bija uzlicis aci šīm mājām, liecina kaut vai fakts, ka pilsētai gada laikā nekādi neizdevās tās reģistrēt zemesgrāmatā uz sava vārda.

Vēl Rīgas domes pastāvīgo komiteju apritē nodots lēmumprojekts par apbūves koncepciju Pļavniekos, A. Saharova ielā. Arī šeit vajadzēs risināt īpašumtiesību jautājumu, taču, ja dome šo projektu akceptēs, tad ar laiku Pļavniekos varētu būt 200 dzīvokļu individuālo projektu mājās.

Dzīvokļus pietiesās

Rīgas dome vakar arī akceptēja lēmumu par nekustamā īpašuma Stirnu ielā 16 pārņemšanu pilsētas īpašumā. Šis nams savulaik bijis likvidētā komercuzņēmuma Rīgas apģērbs dienesta viesnīca. Tā sastāv no 86 divistabu numuriem, no kuriem vairākos dzīvo atsevišķas ģimenes, daļa numuru ir kopēji divām ģimenēm, bet dažas nedzīvojamās telpas ir nodotas nomā dažādām firmām.

Rīgas domes Īpašumu departamenta Īpašumu pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs Neatkarīgajai pastāstīja, ka domes lēmums faktiski nozīmē, ka šajā dienesta viesnīcā būs īres dzīvokļi. Šeit dzīvojošie cilvēki beidzot varēs nebaidīties no privatizācijas, tomēr dažas brīvas dzīvojamās platības pašvaldība šeit varētu atrast. Pēc O. Burova teiktā, daži īrnieki dzīvokļus aizņēmuši nelikumīgi, tāpēc tiks sniegta prasība tiesā par to atbrīvošanu. Pēc tiesas sprieduma saņemšanas, ar to tiks iepazīstināta Dzīvokļu pārvalde, kas piedāvās atbrīvotos dzīvokļus rindā stāvošajiem iedzīvotājiem.

Būvniecība Dreiliņu nepabeigtajās jaunceltnēs tiks uzsākta jau augustā. Patreiz tiek veikti sagatavošanas darbi – projektu saskaņošana, tāmju koriģēšana un izdevumu summas apstiprināšana domē utt.

Teorētiski Dreiliņi var dod pilsētai sešus tūkstošus jaunu dzīvokļu, ja vien tiks veikta būvniecība visos kompleksos - Dreiliņi 1, 2 un 3.

Jau gadu atpakaļ arhitektu un būvnieku grupa “Pilsētas projekts” veica ekspertīzi Dreiliņos un secināja, ka dzīvokļu šajā kompleksā var izveidot, taču mulsināja paredzamie izdevumi. Dažos aprēķinos bija pat teikts, ka kaut vai 500 dzīvokļu radīšanai būtu nepieciešami ... 30 miljoni latu.

“Rīgas pilsētbūvnieka” ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs laikrakstam “Čas” vēsta, ka augustā tiks sākta Dreiliņu atjaunošanas pirmā kārta, kuras ietvaros tiks veikta celtniecība deviņās deviņstāvu ēkās rados 654 vienas, divu un trīs istabu dzīvokļus. Ja viss noritēs veiksmīgi ekspluatācijā pirmā kārta tiks nodota jau nākamgad. Par laimi arī projekts izmaksās lētāk – aptuveni 300 latus kvadrātmetrā.

Grīnbergs arī norāda, ka dzīvojamās platības Dreiliņos tiks piešķirtas dzīvokļu rindā stāvošajiem. Taču kurš katrs te neiekļūs. Pie tam tie būs pašvaldības dzīvokļi bez privatizācijas tiesībām un ierobežotu īres periodu. Īres termiņš tiks pagarināts tikai ar tiem, kas pienācīgi izturēsies pret dzīvokli.

Tāpat “Rīgas pilsētbūvnieks” plāno būvēt mājas Pļavniekos, kur kopumā iecerēts apbūvēt divu hektāru lielu platību.

Kā laikrakstam “Čas” pastāstīja “Rīgas pilsētbūvnieka” direktors Guntis Grīnbergs, Dreiliņos patreiz ir sākusies veco konstrukciju izvešana un atkritumu savākšana, vienvārdsakot, teritorijā, kur drīzumā taps dzīvojamo māju komplekss, sākas rosība.

Te atradīsies deviņas dzīvojamās mājas – septiņas deviņu stāvu ēkas, divas ēkas ar 10 stāviem un divas sabiedriskās ēkas – autostāvvieta un sadzīves pakalpojumu komplekss ar tirdzniecības vietām.

Tiesības mikrorajonā Dreiliņi – 2 veikt celtniecības darbus ieguvusi būvfirma “Kalnozols celtniecība”.

Kompleksā pirmos 150 dzīvokļus ekspluatācijā plānots nodot jau nākamā gada aprīlī, bet visu Dreiliņu – 2 pirmās kārtas būvniecību iecerēts pabeigt nākamā gada novembrī, kopumā izveidojot 650 dzīvokļus. Celtniecības termiņi būs atkarīgi arī no tā, cik sekmīgi noritēs kredīta piešķiršana “Rīgas pilsētbūvniekam” šī projekta realizācijai. 12.septembrī beigsies konkurss bankām par tiesībām piešķirt kredītu un cerams, ka jau līdz septembra beigām tiks noslēgts līgums par finansējuma piešķiršanu, lai varētu jau norēķināties ar būvniekiem par jau pabeigtajiem darbiem.

Kā norāda Grīnbergs, pirmajiem dzīvokļiem līdz ziemai jāpaspēj iestiklot logi, lai “Rīgas siltums” varētu sākt to apsildi, bet celtnieki varētu pabeigt iekšdarbus.

Pirmās Dreiliņu būvniecības kārtas ietvaros izveidotos 650 dzīvokļus no “Rīgas pilsētbūvnieka” atpirks Rīgas dome, lai varētu realizēt savas funkcijas - nodrošināt iedzīvotājus ar dzīvojamām platībām.

Savukārt privātpersonas iegādāties varēs dzīvokļus Dreiliņos, kas tiks būvēti otrās kārtas ietvaros. 300 – 400 dzīvokļu komplekss tiks būvēts uz zemes, kas pieder juridiskais personai – firmai “NCH”.

Pašvaldības SIA «Rīgas pilsētbūvnieks» jaunu dzīvojamo māju celtniecībai plāno ņemt līdz 11 milj. Ls lielu kredītu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja vakar atbalstīja lēmumprojektu par minēto aizņēmumu, Db uzzināja Rīgas domē.

Aģentūra LETA ziņo, ka kredīts tiks izsniegts uz 10 gadiem, un tas nepieciešams «Dreiliņu 2» mikrorajona pirmās kārtas celtniecības un labiekārtošanas pabeigšanai. Komiteja atļāva kā aizņēmuma nodrošinājumu ieķīlāt 8 šī projekta jaunbūves un tām piesaistītos zemes gabalus.

Komiteja arī nolēma atbalstīt «Rīgas pilsētbūvnieka» pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā nekustamos īpašumus «Dreiliņu 2» mikrorajonā.

Minētos lēmumus vēl jāatbalsta Rīgas domei.

BNS - Nākamajās Rīgas pašvaldības uzceltajās dzīvojamās mājās Dreiliņos dzīvokļus varētu izīrēt par paaugstinātu īres maksu un īrnieki savas mītnes aptuveni 15 gadu laikā varētu atpirkt, bet dome no īres maksām varētu segt būvniecībai paņemto kredītu.

Rīgas domes Komunālo jautājumu komiteja apmeklēja nepabeigto dzīvojamo māju rajonu Dreiliņos un apsprieda to pabeigšanu un izīrēšanu, bet konkrētu lēmumu nepieņēma, BNS informēja domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Komiteja apskatīja 14 nepabeigtās dzīvojamās mājas un secināja, ka vispirms pabeigs deviņu māju celtniecību, jo tās atrodas uz pašvaldības zemes. Tāpat komiteja secināja, ka siltumtrase atrodas netālu no mājām un "Rīgas siltums" ir gatavs to pievilkt pie mājām par saviem līdzekļiem, savukārt ūdensvads būs jāievelk no Deglavas ielas, kanalizācija no Lubānas ielas, lietus ūdens kanalizācija no Hipokrāta ielas, bet gāzes vadi atrodas netālu.

Priekšroka dzīvokļu saņemšanai Dreiliņos būs personām, kas stāv rindā, un no 1300 aptaujātām personām 507 ir ar mieru iegūt dzīvokli un maksāt paaugstinātu īres maksu, lai vēlāk dzīvojamo platību iegūtu savā īpašumā. Īres maksa varētu būt lats par kvadrātmetru citās pašvaldību mājās noteikto 14,8 santīmu vietā.

"Rīgas pilsētbūvnieka" vadītājs Guntis Grīnbergs norādīja, ka nākotnē pilsētai būs jārisina arī satiksmes problēma, jo Deglava iela pie Dreiliņiem ir ļoti šaura - tikai pa vienai joslai katrā virzienā un pēc dzīvojamā rajona ierīkošanas iela būs jāpaplašina.

Jau vēstīts, ka Rīgas Dreiliņu dzīvojamo māju tehnisko projektu izstrādās un būvdarbus veiks SIA "Kalnozols celtniecība", projektā investējot 10,872 miljonus latu. Konkursa uzvarētājam līdz 2004.gada maijam būs jāpabeidz mikrorajonā esošās nepabeigtās ēkas, kā arī jāveic inženierkomunikāciju un labiekārtojuma projektu korekcija. Ēku būvniecība varētu sākties jau pavasarī.

Rīgas pilsētas dzīvokļu pārvaldes dati liecina, ka dzīvokļu rindā pirms gada bija gandrīz 7000 iedzīvotāju, tostarp lielai daļai šo iedzīvotāju pašvaldības palīdzība dzīvokļa saņemšanā ir ļoti vajadzīga - bāreņiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku apgādības, maznodrošinātajiem u.c. Savukārt daļa iedzīvotāju ir tādi, kuru finansiālais stāvoklis ļauj iegādāties jaunu dzīvokli no pašvaldības.

Rīgas pilsētas attīstības plānā no 1995. līdz 2005.gadam paredzēts nelielā apjomā veicināt daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecību pilsētā, paredzot šim nolūkam vietas Dreiliņos, Rumbulā un Mežaparkā neapbūvētajā teritorijā. Patlaban Dreiliņos un Mežaparkā dažādās stadijās ir projektēti pilsētas inženiertīkli dzīvojamo ēku pieslēgšanai.